Uzziniet noderīgus vācu vārdus

2024 Autors: Cyrus Reynolds | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2024-02-08 18:38

Lielākā daļa vāciešu runā angliski, īpaši gados jaunāki cilvēki lielākajās pilsētās, tāpēc jums, iespējams, nebūs nekādu grūtību pārvietoties pa šo daudzveidīgo valsti.

Tomēr neliels vācietis var iet tālu. Šai valodai ir bagāta vēsture, un tā ir trešā visvairāk mācītā svešvaloda ASV, kā arī viena no lielākajām valodām pasaulē. Īsāk sakot, tā ir noderīga valoda, ko zināt kopumā.

Izmēģiniet to, pusdienojot ārpus mājas vai ceļojot ar vilcienu, vai pat izmantojot Oktoberfest krāsaino vārdu krājumu. Sāciet savu pirmo vācu valodas nodarbību šeit un apgūstiet izplatītus vācu sveicienus un pamata vārdu krājumu, kas jums noderēs jebkurā situācijā. (Izrunu atradīsit iekavās. Vienkārši izlasiet to skaļi, vārda daļa ar lielo burtu ir jāuzsver.)

Dialekti Vācijā

Vācijai vidēja lieluma valstij ir ļoti daudzveidīgs dialektu kopums. Lingvisti saka, ka pastāv pat 250 atšķirīgi vācu dialekti.

Tās kļūst vēl izteiktākas tādās vietās kā Austrija un vāciski runājošā Šveice. Vārdu krājums, akcenti un frāzes ļoti atšķiras, un daži cilvēki, kuriem vācu valoda ir dzimtā, pat nevar saprast cilvēkus no dažādiem reģioniem. Tomēr visi mācās Hochdeutsch (augstvācu valodu) un jāprot sazinātiesizmantojot šos vienotos vārdus un izrunu.

Piemēram, vārda "Ich" ("I") izruna ir atkarīga no dialekta. Kopumā skaņa ir cietāka kā "Ikh" dienvidos, savukārt tā ir mīkstāka kā "Ish" ziemeļos, īpaši Berlīnē. Tomēr ir daudz izņēmumu. Šajā rokasgrāmatā esam izmantojuši maigāko "Ish" izrunu.

Vācu pamatvārdi, kas jāzina katram ceļotājam

• Jā - ja (ja)
• Nē - Nein (deviņi)
• Paldies - Danke (DAHN-kuh - ne tā, kā ļoti populārā Veina Ņūtona dziesma)
• Lūdzu un esiet laipni gaidīti - Bitte (BITT-uh)
• Atvainojiet - Entschuldigen Sie (ent-SHOOL-degen sk.)
• Es atvainojos - Es tut mir leid (ehs toot meer lite)
• Kur? - Ai? (Balss?)
• Kur ir tualete? - Kas ir tualete? (vo ist dee toy-LET-uh)
• Pa kreisi / Pa labi - saites / Rechts (linx / rechts)
• Vai jums ir…. - Haben Sie… Rechts (Haaben ze…)
• Ieeja un izeja - Eingang un Ausgang (Eyen-Gong un Ow-S-Gang)
• Vīrieši un sievietes - Herren/Männer un Damen/Frauen (Hair-en/Menner un Dom-en/FR-ow-en)

Vācu sveicieni

• Sveiki/Labdien - Gūtentaga (GOOT-en tahk)
• Labrīt - Gūtens Morgens (GOO-ten MOR-gen)
• Labvakar – Gūtens Abends (GOO-ten AH-bent)
• Ar labunakti - Gute Nacht (GOO-tuh nahdt)
• Ardievu - Auf Wiedersehen (Ouf VEE-der-zane)
• Tiekamies vēlāk - Bis später (Biss Sch-PAY-ter)
• Neformāla atvadīšanās - Tschüß (t-ch-uice)

Vācu mazās sarunas

• Mani sauc - Mein Name ist…. (Mans NAH-muh ist…)
• Kā tevi sauc? (formāls) - Wie heißen Sie? (vee hie-ssen zee)
• Priecājos iepazīties - Es freut mich. (Kā froit mish)
• Kā tev iet? (formāls) - Wie geht es Ihnen? (vee gayt es ee-nen)
• Kā tev iet? (neformāls) - Wie geht`s? (mazie vārti)
• (ļoti) Labi - (Sehr) Gut (zair goot) / Slikti - Schlecht (shlecht)
• Man iet labi. - Mir Gehtas zarnas. (MIR vārti GOOt)
• Vai tu runā angliski? (neformāls) - Sprichst du englisch? (shprikhst doo eng-lish)
• Es gribētu… - Ich hätte gern… (Ish het-a Gar-en)
• Es esmu no… [ASV/Kanādas/Austrālijas/Apvienotās Karalistes]. - Ich komme aus… (den USA/Kanada/Australien/Großbritannien)
• Vai tu runā angliski? - Sprechen Sie Englisch? (SPRA-shun skat. ANG-lish)
• Es nesaprotu - Ich verstehe nicht (Ish VARE-stahe nisht)
• Es neprotu runāt vāciski – Ich kann kein Deutsch. (Ish kun kine doitsh)
• Cik tas maksā? - Wieviel kostet das? (Vai teļa gaļa maksā DA?)
• Priekā! - Prosts! (PRO-st)
• Labs ceļojums! - Gūts Reise! (GOOta Rise-a)

Reģionālā vācu valoda

Ziemeļvācija

• Sveiki (neformāli) - Moin (Moi’n) Var izmantot arī, lai jautātu, vai kāds ir labs? (Moin?), un atbildēja ar labu! labi! (Moin ! Moin !)
• Labi - Jut (TU-t)

Dienvidvācija

• Sveiki/Uz redzēšanos - Servus! (Sir-VUS)
• Sveiki (oficiāli) - Grüß Gott vai S'Gott (GRu-S GOT)
• Lai dievs jūs pasargā (neoficiāli uz redzēšanos) - Behütedich/euch (Gott) (Ba-Hewta DICK)
• Jā! (spēcīgs) - Jawohl (Jā, VULL)

Vācu cipari

• One - Eins
• Divi - Zwei
• Trīs - Drei
• Četri - Vier
• Pieci - Fünf
• Seši - Sechs
• Seven - Sieben
• Astoņi - Acht
• Deviņi - Neun
• Desmit - Zehn
• Vienpadsmit - Elfs
• Divpadsmit - Zwölf

Nedēļas dienas vācu valodā

• Pirmdiena - Montāgs
• Otrdiena - Dienstag
• Trešdiena - Mittwoch
• Ceturtdiena - Donnertag
• piektdiena - Freitag
• Sestdiena - Samstag
• Svētdiena - Sonntag

Mēneši vācu valodā

• Janvāris–janvāris
• februāris–februāris
• marts - März
• Aprīlis–aprīlis
• Maijs–Maija
• jūnijs–jūnijs
• Jūlijs–Jūlijs
• Augusts–augusts
• septembris–septembris
• oktobris–oktobris
• Novembris–novembris
• Decembris–decembris